Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izsniegšanu
2015. gada 20. martā notika
tikšanās Satiksmes ministrijā par pašvaldības nodevu par būvatļaujas
izsniegšanu. Pašvaldības pārstāvēju kopā ar Rīgas Būvvaldes kolēģēm.
Galvenā būtība – sagatavot grozījumus
Ministru kabineta noteikumos Nr.480 – izveidot paredzamu nodevas apmēru visās
pašvaldībās, kas būtu balstīts uz vienādiem nosacījumiem.
LPS jau aptaujāja pašvaldību
būvvaldes par šo SM priekšlikumu, un kardināli noraidošus priekšlikumus nesaņēmām.
Protams, bija viedokļi, kam noteikti jābūt iekļautam vienotajā aprēķinā. Bija
arī priekšlikumi jau konkrētām formulām, kādas tiek pielietotas pašvaldībās.
Tika saņems arī šāds priekšlikums
– atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam bez būvatļaujām tiek akceptēti
būvniecības (ēkām, elektroniskiem sakariem, u.c.) paskaidrojuma raksti vai
apliecinājuma kartes, kuras pēc būtības ir pielīdzināmas būvatļaujām un par
kurām arī jāparedz būvnodevas vai nodeva.
Šo visu LPS iesniedza Satiksmes
ministrijai, un pārrunājām to 20. marta sanāksmē.
Galvenā atziņas no sanāksmes:
1. Satiksmes
ministrija ir gatava no jauna ierosināt būvatļaujas samaksas jautājumus, proti,
pašvaldībām būtu izdevīgāk saņemt maksu par būvatļauju saņemt uzreiz 100%
apmērā. Tas būtu izdevīgi arī komersantiem, jo sevišķi uz mazajiem objektiem,
kad summas ir niecīgas – 20-50 € apmērā;
2.
Satiksmes
ministrija izskatīs gan LPS iesūtītos aprēķinu piemērus, gan izvērtēs
pašvaldību mājaslapās publicētos saistošos noteikumus un mēģinās sagatavot savu
priekšlikumu vienotai formulai par maksas noteikšanu;
3. LPS
sagatavos pašvaldību aptauju par vienotajā aprēķina formulā iekļaujamām
sastāvdaļām un iesniegs to SM izskatīšanai.
Kā labais piemērs no komersantu
puses tiks nosaukts Rīgas būvvaldē izmantotais kalkulators, kas ir pieejams Būvvaldes
mājas lapā https://www.eriga.lv/Anonymous/Service.aspx
Rīgas Būvvalde
rosina nodevas apmēru noteikt, par pamatu ņemot formulu, kāda noteikta Rīgas
domes 16.06.2009. saistošajos noteikumu Nr.177 „Par pašvaldības nodevu par
būvatļaujas saņemšanu Rīgā” 3.punktā, saskaņā, ar kuru nodevas apmēru aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
N = A x B x C x D x 0,5*, kur:
|
3.1. N –
nodeva;
3.2. A – likme
euro, kas atkarīga no būvapjoma – kopējās platības (ēkām), garuma (līnijbūvēm)
vai apbūves laukuma (pārējām
inženierbūvēm);
3.3. B – koeficients, kas atkarīgs no būves grupas
vai klases;
3.4. C –
koeficients, kas piemērojams atkarībā no plānotā objekta atrašanās vietas Rīgas
pilsētas administratīvās teritorijas zonējumā;
3.5. D –
koeficients, kas atkarīgs no būvniecības veida (jaunbūve, rekonstrukcija,
renovācija, restaurācija vai nojaukšana);
3.6. 0,5* –
koeficients, kas piemērojams, veicot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu
restaurāciju.
Ja pieņemtu, ka šī formula būtu
pielietojama visās pašvaldībās, tad C būtu tā mainīgā vērtība, kuru noteiktu
katra pašvaldība pati. Tikai būtu jāvienojas, kas ietilptu šajā C vērtībā – vai
tas ir zonējums, vai tas kādu vairāku kritēriju kopums.
Mazajās pašvaldībās droši vien
šāda formulas izmantošana palielinātu gan darba apjomu, gan maksājumu administrēšanas
izdevumus. Tāpēc par šādas vienotas formulas nepieciešamību arī nepieciešama
diskusija.
Vairākās pašvaldībās ir arī
dažādi kritēriji, kas tiek iekļauti aprēķinos – dažās tie ir infrastruktūras izbūves
metri, kilometri, dažās tā ir zona, ko mēra m2 (trases garums un platums) – arī
par šo nepieciešams Jūsu viedoklis.
LPS gatavos aptauju par šiem jautājumiem,
bet ja Jums ir jau šobrīd ir ko teikt – sūtiet savus viedokļus uz e-pastu: Guntars.krasovskis@lps.lv
Komentāri